Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tudraugs
-a, v.
-es, dsk. ģen. -ņu, s.
Paziņa, draugs, ko uzrunā ar «tu».
PiemēriIr cilvēki, kas tudraudzību noslēdz viegli un ātri, turklāt ar daudziem; ir arī tādi,.. kas labi pārdomā, tudraugus izvēloties.
Avoti: