tūcīt
tūcīt tūcu, tūci, tūca, pag. tūcīju; trans.; sar.
Bāzt. Spiest, spaidīt.
Piemēri..ieva ceļmalā neuzzied tādēļ, lai garāmbraucējs tās rūgto baltumu tūdaļ tūcītu iekšā savā automobiļa bagāžniekā.
- ..ieva ceļmalā neuzzied tādēļ, lai garāmbraucējs tās rūgto baltumu tūdaļ tūcītu iekšā savā automobiļa bagāžniekā.
- Līzes apkampienos barons gluži pazuda.. Līze tik maidzīja, tūcīja, miedza viņu..
Avoti: 8. sējums