Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tudraugs
tudraugs -a, v.
tudraudzene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Paziņa, draugs, ko uzrunā ar «tu».
PiemēriIr cilvēki, kas tudraudzību noslēdz viegli un ātri, turklāt ar daudziem; ir arī tādi,.. kas labi pārdomā, tudraugus izvēloties.
  • Ir cilvēki, kas tudraudzību noslēdz viegli un ātri, turklāt ar daudziem; ir arī tādi,.. kas labi pārdomā, tudraugus izvēloties.
  • «Apskaužu, apskaužu tavu nākotni.» Caur durvīm klusināti skanēja viņa bubināšana, un es pabrīnījos, pa kuru laiku viņi kļuvuši tudraugi.
Avoti: 8. sējums