mācītājcienīgtēvs
mācītājcienīgtēvs -a, v.; novec.
Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
Piemēri«Krons [mācītājs] prot iekalt savu mācību zemniekbērnu prātos, ka latvietis ir tikai mācītāj cienīgtēva un baronlielkunga kalps.»
- «Krons [mācītājs] prot iekalt savu mācību zemniekbērnu prātos, ka latvietis ir tikai mācītāj cienīgtēva un baronlielkunga kalps.»
Avoti: 5. sējums