Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ietupināt
ietupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; sar.
1.Iesēdināt (parasti neērtā vietā). Ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
PiemēriBet ratu priekšā pie tiem abiem viņš ietupināja arī glupjo Miķeli.
  • Bet ratu priekšā pie tiem abiem viņš ietupināja arī glupjo Miķeli.
  • Veiriķu tēvs bija.. veikalā - cukura nav, un tā viņš mani cukurkules vietā ietupināja ragavās.
2.Ievietot (cietumā, apcietinājumā.).
Piemēri«Bet kas tad ir mana personīgā brīvība, salīdzinot ar veselas tautas brīvību, kuras dēļ mani te ietupināja?»
  • «Bet kas tad ir mana personīgā brīvība, salīdzinot ar veselas tautas brīvību, kuras dēļ mani te ietupināja?»
  • «Viņas vīriņu nesen ietupināja, bija par dziļu valsts kabatā ieķēris.»
Stabili vārdu savienojumiIetupināt (arī iesēdināt) aiz restēm.
Avoti: 3. sējums