Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lūkšas
lūkšas -u, vsk. lūkša, -as, s.
1.tikai dsk. Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
PiemēriVīri veseri un lūkšas nosvieda kaktā.
2.Priekšzobs (dzīvniekam).
PiemēriKā augšžoklī, tā apakšžoklī divus pašā centrā novietotos griezējzobus sauc par lūkšām..
Avoti: 4. sējums