apstulbums
apstulbums -a, v.; parasti vsk.; sar.
Rezultāts, stāvoklis → apstulbt.
PiemēriPrāta apstulbums.
- Prāta apstulbums.
- «Ak tad tā gan,» no apstulbuma atžilbis, rūgti ierunājās Pakalns. «Ak tad budzis gan! Nu, ko tad tu vēl strīdies, kad es nolieku to [desmitnieka] amatu? Tiksi vaļa no budža, varēsi ielikt tā vietā kārtīgu cilvēku.»
Avoti: 1. sējums