izcilnis
izcilnis -ļņa, v.
Izvirzījums (priekšmeta) virsmā. Vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
PiemēriPa labi tālumā visu laiku zilgmo robainais Norvēģijas krasts ar saviem fjordiem,.. klinšu izciļņiem..
Avoti: 3. sējums