izcilnis
izcilnis -ļņa, v.
Izvirzījums (priekšmeta) virsmā. Vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
PiemēriPa labi tālumā visu laiku zilgmo robainais Norvēģijas krasts ar saviem fjordiem,.. klinšu izciļņiem..
- Pa labi tālumā visu laiku zilgmo robainais Norvēģijas krasts ar saviem fjordiem,.. klinšu izciļņiem..
- Kur bija izcilnis - krūms vai celms - sniega straume aizķērās, sāka it kā mutuļot.
- Pār pilsētu divi izciļņi - baznīcas tornis mazākais, fabrikas skurstenis lielākais.
Avoti: 3. sējums