kumšķis
kumšķis -ķa, v.
1.Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums. Arī kušķis.
PiemēriGaiši dzeltenās liesmu mēles kā ļaunā rotaļā ložņāja jau tepat pa zāles kumšķiem..
- Gaiši dzeltenās liesmu mēles kā ļaunā rotaļā ložņāja jau tepat pa zāles kumšķiem..
- ..sals žņaudza to [upi] saltās skavās, ap katru nodzeltējušo niedru kumšķi spožus gredzenus kaisīdams.
- ..sniegi noslēpuši katru smilgu, katru sīku purva zāli un sūru sūnas kumšķi.
- pārn. Dziļi lejā [zem lidmašīnas] viz.. tumši zaļi un sprogaini mežu kumšķi..
1.1.Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
PiemēriBārdas kumšķi.
- Bārdas kumšķi.
- ..šodien skuvis bārdu, bet laikam nazis bijis neass un tāpēc sagraizījis seju. Šur tur uz vaigiem palikuši arī apskrubināti, it kā kazas apgrauzti sirmu matu kumšķi.
- Sirmajos uzaču kumšķos ieķērusies sarma..
1.2.Neliels (piemēram, siena, salmu) kopums.
PiemēriToms atkoda kumšķi tabakas..
- Toms atkoda kumšķi tabakas..
- ..kad tās [šķūņa durvis] paveras platāk, krēslainā tukšumā var ieraudzīt apledojušus, piesnigušus siena un salmu kumšķus..
- Uguns kā raušus izrauj no Bērza rokām lapu kumšķus ar pazīstamiem dzejoļu virsrakstiem.
Avoti: 4. sējums