otēt
otēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Klāt (kā) virsmu ar kādu vielu (parasti krāsvielu), par darbarīku izmantojot otu.
PiemēriOtēt durvis.
- Otēt durvis.
- Otēt sienu.
- Ja kondensāts [jumta telpā] kaut kādu apstākļu dēļ nav novēršams, tad [jumta seguma] skārda apakšpuse jāotē ar pernicu.
Avoti: 6-1. sējums