ošņāt
ošņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ostīt1 – parasti par dzīvniekiem.
PiemēriSuns ošņā pēdas.
- Suns ošņā pēdas.
- Ošņāt desu.
- Duksis nosēdās Magonei [govij] pie galvas, un viņi abi viens otru ošņāja, kamēr Duksis sāka laizīt purnu..
- Pa to laiku mežmalas eglītēs stāv liels, melns suns ar baltu laukumiņu uz krūtīm un kāri ošņā ēdienu smaržu, kas plūst no māju puses.
1.1.intrans.
PiemēriBukstiņš mazāk skatījās, vairāk ošņāja gaisā, pētīdams, no kuras puses īsti te nāk tā jaukā smarša.
- Bukstiņš mazāk skatījās, vairāk ošņāja gaisā, pētīdams, no kuras puses īsti te nāk tā jaukā smarša.
2.sar. Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
PiemēriJūs, dienderu dvēseles, Skaudīgiem skatiem, Glūnošiem soļiem Man pakaļ līdāt Ošņāt manus ceļus..
- Jūs, dienderu dvēseles, Skaudīgiem skatiem, Glūnošiem soļiem Man pakaļ līdāt Ošņāt manus ceļus..
- Zaļknābji puikas, kuri vakaros skrien apkārt pa Ventspili, ošņādami, kur notiek kāda ballīte, - tiem piederas aizraušanās uz katra stūra..
2.1.intrans.
PiemēriSargi visapkārt [gūstekņiem], niknām, apnikušām, stulbām sejām, gatavi katru acumirkli un par mazāko nieku šaut. Pa vidu izlūkodami un ošņādami ložņāja žandarmi un spiegi civilā.
- Sargi visapkārt [gūstekņiem], niknām, apnikušām, stulbām sejām, gatavi katru acumirkli un par mazāko nieku šaut. Pa vidu izlūkodami un ošņādami ložņāja žandarmi un spiegi civilā.
Avoti: 6-1. sējums