ošņa
ošņa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.
Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
PiemēriBet tur [fabrikā] jau bij mūžam klātesošais pārvaldnieks un tad tie bārdainīši un plikpaurīši.., tie glūņas un ošņas, spalvas čirkstinātāji kantori aiz savām pultīm, tie zināja katru nieku, kas notika fabrikā..
Avoti: 6-1. sējums