Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
radināt
radināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
Piemēri«Viņš man ir labs dēls,» teica Jēkabs. «No mazām dienām esmu viņu radinājis uz darbu un nopietnību.»
Avoti: 6-2. sējums