radījums
radījums -a, v.
1.Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
Piemēri..Robis ir radījums, kam pirmo reizi jau četri gadi vecam nopietni ieskaidrots: «Puisīt, bez darba neviens godīgs cilvēks nevar iztikt!»
2.Paveikta darbība, rezultāts → radīt1.
Piemēri..[mākslas darbs] poētiski un kultūrvēsturiski precīzi fiksējis Latgales keramikas savdabīgās fantāzijas radījumus.
Avoti: 6-2. sējums