radība
radība -as, s.
1.Dzīvu būtņu kopums.
Piemēri«Katram ir savs darbs... Visa radība kust un priecājas par savu dzīvību..»
- «Katram ir savs darbs... Visa radība kust un priecājas par savu dzīvību..»
- ..rudens bija klāt, visa radība to izjuta, un tikai cilvēks vienīgais vēl kavējās pārdomās par bijušo un to, kas notiks ar viņu.
- Vakarā vēlu viņš [zēns] sēž pie galda.. un cīnās ar miegu. ..runcis.. jau sen saldi snauž.., blakus istabā mātes klepus arī noklusis. Putni guļ, visa radība guļ..
Stabili vārdu savienojumiRadības kronis.
- Radības kronis idioma — sar. Cilvēks.
1.1.savienojumā ar apzīmētāju Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
PiemēriNeviena dzīva radība neparādījās laukā, un, kad pajūgs ieslīdēja mežā, to nesveica neviena putna balss.
- Neviena dzīva radība neparādījās laukā, un, kad pajūgs ieslīdēja mežā, to nesveica neviena putna balss.
- Pakalns gāja uz viesnīcu, no vesela ielas meitu bara vairīdamies. Šīs sarkanmatainās, izkrāsotās radības.. uzmācās ar sevišķu neatlaidību.
Avoti: 6-2. sējums