sabrūnēt
sabrūnēt parasti 3. pers., -brūn, arī -brūnē, pag. -brūnēja; intrans.
1.Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, parasti karstuma iedarbībā.
PiemēriSausā katlā ieber karoti cukura un katliņu, kustinot uz mazas liesmas, karsē, līdz cukurs sabrūnējis..
1.1.Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
PiemēriVecajai saimniecei bija astoņdesmit astoņi gadi, un viņa nez kāpēc man atgādināja slavena aktiera dzīvoklī redzētu sabrūnējušu, sausu vainagu.
Avoti: 7-1. sējums