brīnīties
brīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
PiemēriTēvs brīnīdamies ieklausās. Dēls lasa. Leonam ir tikai pieci gadi. Bet viņš iemācījies pats lasīt no laikraksta.
Stabili vārdu savienojumiSkaties (arī klausies) un brīnies.
Avoti: 2. sējums