brīnīties
brīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
PiemēriTēvs brīnīdamies ieklausās. Dēls lasa. Leonam ir tikai pieci gadi. Bet viņš iemācījies pats lasīt no laikraksta.
- Tēvs brīnīdamies ieklausās. Dēls lasa. Leonam ir tikai pieci gadi. Bet viņš iemācījies pats lasīt no laikraksta.
- ..[mākslinieka] gleznas gan pārsteidz ar savu spilgtumu, liek skatītājam brīnīties.
- «Martā zibens un pērkons? Vai tas var būt?» Zēberga brīnījās.
Stabili vārdu savienojumiSkaties (arī klausies) un brīnies.
- Skaties (arī klausies) un brīnies — Saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
Avoti: 2. sējums