Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
turnikets
turnikets -a, v.
1.Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
PiemēriIzrādās, ka rūpnīcā caurlaides telpas vispār nav. Tātad šajā uzņēmumā nav arī tradicionālā turniketa..
  • Izrādās, ka rūpnīcā caurlaides telpas vispār nav. Tātad šajā uzņēmumā nav arī tradicionālā turniketa..
  • Bet tagad ieiesim šajā zālē. Jā, jā, šeit, caur turniketu. Atgādina metro, vai ne? Tur arī ir tādi paši turniketi.
2.med. Bandāža, ar ko nosprosto asiņu plūsmu asinsvados.
Piemēri..sirds somiņā jau atsegtas dobās vēnas un tām aplikti turniketi.
  • ..sirds somiņā jau atsegtas dobās vēnas un tām aplikti turniketi.
Avoti: 8. sējums