splīns
splīns -a, v.
Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums. Arī īgnums, sapīkums.
PiemēriEs negribu ieslēgties sevī aiz splīna ledainās sienas..
- Es negribu ieslēgties sevī aiz splīna ledainās sienas..
- Miers ir spirdzinošs kā glāze vīna, Miers kā maize atkal spēkus dod, - Prāts tad atkratās no vecā splīna, Mute jaunus, gaišus vārdus rod.
- Mani pārņēma sašutums. Viņas balsī tak skanēja ne tikai izbrīns. Tajā jautās nevēlēšanās ar mani sarunāties,.. splīns par iedrošināšanos viņai kaut ko aizrādīt.
Avoti: 7-2. sējums