pilons
pilons -a, v.
1.arhit. Liels, masīvs stabs (parasti ar apaļu šķērsgriezumu), ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
PiemēriPievirzīts tuvāk Daugavas kreisajam krastam, upē pacelsies gandrīz 100 metru augsts pilons.
- Pievirzīts tuvāk Daugavas kreisajam krastam, upē pacelsies gandrīz 100 metru augsts pilons.
- Kad [tilta] troses būs savērtas, tās savienos saišķos - vantīs. Bet to darīs tad, kad pilona betons būs nobriedis izturībai.
- Vairāk nekā simts marmorā ietērptu pilonu un tikpat daudz stikla vitrīnu izveido teātra ēkas fasādes.
2.vēst. Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
PiemēriTemplis ir tiešām vienreizīgs savā vērienā un mērogā. Tuvojoties pa sfinksu aleju galvenās ieejas milzu piloniem, vēl.. nav priekšstata, ka visa kompleksa teritorija aizņem 500X500 metru.
- Templis ir tiešām vienreizīgs savā vērienā un mērogā. Tuvojoties pa sfinksu aleju galvenās ieejas milzu piloniem, vēl.. nav priekšstata, ka visa kompleksa teritorija aizņem 500X500 metru.
Avoti: 6-2. sējums