Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atmānīt
atmānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp. Ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriKāda pārdrošība.. atmānīt jaunu meiteni no turīgas mājas uz savu būdu..
Avoti: 1. sējums