tumīgs
tumīgs -ais; s. -a, -ā
tumīgi apst.
1.Tāds, kam ir tumei raksturīgā konsistence (par ēdienu, dzērienu). Arī pabiezs.
PiemēriTumīga mērce.
- Tumīga mērce.
- Tumīgs alus.
- Ja zupu vēlas tumīgāku, tai var pievienot miltus..
- Pēc sējas palikušās linsēklas vāra teļiem. Tumīgo dziru, sajauktu ar pienu, teļi izrauj no ķipja, ceļos nometušies.
1.1.pārn. Lekns1.
Piemēri..rīta pļāvums vēl nebija gubā kraujams: tumīgā līča zāle neizkalst vis vienā dienā.
- ..rīta pļāvums vēl nebija gubā kraujams: tumīgā līča zāle neizkalst vis vienā dienā.
1.2.pārn. Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.). Intensīvs (par smaržu).
PiemēriLai gan logs jau pusstundu vaļā, gaiss [istabā] vēl tumīgs.
- Lai gan logs jau pusstundu vaļā, gaiss [istabā] vēl tumīgs.
- Mēness blāvi caurstrāvoja sadugušo gaisu, tas likās tumīgs, kā ar miglu biezināts.
- Nakts tumīgo miglu Dziesma kā sudrabs Saskalda dzidrās lāsēs.
- ..uzvēdī tumīga lielfermas dvaka..
1.3.pārn. Necaurredzams (par tumsu).
PiemēriŠonakt būs pērkons, Smaržo bieza un tumīga tumsa..
- Šonakt būs pērkons, Smaržo bieza un tumīga tumsa..
2.sar. Tukls, pilnīgs (par cilvēka ķermeni, tā daļām).
PiemēriTumīgais augums smagi noslīga dīvānā. Vaivara sejā bija iestingusi truli bezpalīdzīga izteiksme..
- Tumīgais augums smagi noslīga dīvānā. Vaivara sejā bija iestingusi truli bezpalīdzīga izteiksme..
- ..meitenes visas bižainas un tumīgi sārtas.
Avoti: 8. sējums