tukšā
tukšā apst.
1.Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
PiemēriGluži tukšā jau Spieteniete gandrīz nekad nenāca, atnesdama vienmēr pa kliņģerim vai ābolam.
- Gluži tukšā jau Spieteniete gandrīz nekad nenāca, atnesdama vienmēr pa kliņģerim vai ābolam.
- Es tātad esmu par vēlu. Maize ir pārdota, un es esmu palicis tukšā.
- ..cilvēki brauc lielus gabalus, lai makšķerētu un pārrastos mājās bieži vien ar dažām nelielām zivtelēm, bet dažreiz - pat tukšā.
Stabili vārdu savienojumiPalikt tukšā (arī bešā).
- Palikt tukšā (arī bešā) — sar. Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
2.Bez nesamā. Bez kravas, pasažieriem.
Piemēri..cits iet tukšā, cits nes pauniņu vai ko citu padusē.
- ..cits iet tukšā, cits nes pauniņu vai ko citu padusē.
- Tukšā braucējs še kā nekā izkūlās, bet, ja gribēja izbraukt ar vezumu, tad bija jāgaida ziemas ceļš.
- Tā viņi nobrauca [ar automobili] visu dienu. Ģirts tukšā uz grantsbedrēm, Artūrs ar kravu atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiKa tevi tukšā!
- Ka tevi tukšā! — sar. Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties.
Avoti: 8. sējums