Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
knikš
knikš izsauk.; parasti savienojumā «knikš, knakš»
Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
PiemēriKrišus.. izvelk no kabatas āmurīti [āmuriņu] un nagliņas un - knikš-knakš - piesit papēdi.
Avoti: 4. sējums