ieblakus
ieblakus arī
ieblaku apst.
1.Gandrīz blakus, samērā tuvu.
PiemēriIet ieblakus.
- Iet ieblakus.
- Sēdēt ieblakus.
- Starp priedēm staigāja briežu māte, un viņai ieblakus turējās.. šā pavasara teļš.
- Kopā ar viņiem iziet arī Janka un turas abiem ieblakus.
1.1.priev. nozīmē ar dat.
PiemēriIeblakus logam jaunas klavieres un sarkankoka plauktiņš..
- Ieblakus logam jaunas klavieres un sarkankoka plauktiņš..
Avoti: 3. sējums