titulēt
titulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Minēt (kāda) titulu (1), uzrunājot (to) vai runājot, rakstot (par to).
PiemēriGrūti atrast kopīgu valodu ar kuršiem.. Viņi nevēlējās [nodokļu inspektoru] Hohdrātu titulēt un vienu brīdi viņu saukāja par valdības atsūtītu spiegu... Vai tad grūti izrunāt vārdu - inspektors!
1.1.Godāt, dēvēt.
PiemēriJa grāmatvedis Sašu sāka titulēt par priekšsēdētāju, tas nebija uz labu..
Avoti: 7-2. sējums