titulēts
titulēts -ais; s. -a; ā
titulēti apst.
1.Divd. → titulēt.
2.Tāds, kam ir tituls1.
PiemēriPirmsstarta satraukums bija liels, jo uzstājās [daiļslidošanas sacensībās] tikai.. augstu titulēti sportisti.
- Pirmsstarta satraukums bija liels, jo uzstājās [daiļslidošanas sacensībās] tikai.. augstu titulēti sportisti.
- ..ar vīra palīdzību arī sieva kļuva par titulētu zinātnieci.
- Un kā būs ar titulētajiem medniekiem? Vai tos kādreiz redzēsim palīgdarbos?
Avoti: 7-2. sējums