titulēt
titulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Minēt (kāda) titulu (1), uzrunājot (to) vai runājot, rakstot (par to).
PiemēriGrūti atrast kopīgu valodu ar kuršiem.. Viņi nevēlējās [nodokļu inspektoru] Hohdrātu titulēt un vienu brīdi viņu saukāja par valdības atsūtītu spiegu... Vai tad grūti izrunāt vārdu - inspektors!
- Grūti atrast kopīgu valodu ar kuršiem.. Viņi nevēlējās [nodokļu inspektoru] Hohdrātu titulēt un vienu brīdi viņu saukāja par valdības atsūtītu spiegu... Vai tad grūti izrunāt vārdu - inspektors!
- ..Einšteinu mēs netitulējam: Nobela prēmijas laureāts, profesors, akadēmiķis, bet sakām vienkārši Einšteins.
1.1.Godāt, dēvēt.
PiemēriJa grāmatvedis Sašu sāka titulēt par priekšsēdētāju, tas nebija uz labu..
- Ja grāmatvedis Sašu sāka titulēt par priekšsēdētāju, tas nebija uz labu..
- Arī grāfs piecēlās agrāk.. un lika ieaicināt pie viņa pārvaldnieku Zunti, kuru tas dažkārt titulēja par inspektoru.
- «Tā kā mums būs darīšana ar cepļiem un Cepļa kungs ir šīs idejas tēvs, tad lieku priekšā jauno uzņēmumu titulēt akciju sabiedrība «Ceplis»..,» Leimanis svarīgi noteica.
Avoti: 7-2. sējums