tituls
tituls -a, v.
1.Piešķirts vai mantots goda nosaukums. Arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums.
Piemēri1705. gadā karaliene Anna piešķir zinātniekam sera titulu.
- 1705. gadā karaliene Anna piešķir zinātniekam sera titulu.
- Anna: Vai esat dzirdējis vārdu bajārs? Tas nozīmē to pašu, ko barons vai marķīzs, tikai bajāra titulu nevar nopirkt par zeltu kā jūsējo.
- ..toreiz viņa vēl nebija ne PSRS Tautas skatuves māksliniece, ne arī ar kādiem citiem augsta ranga tituliem novērtēta aktrise.
- pārn. Direktora vietnieks kadru jautājumos skan lepnāk par kadru daļas priekšnieka titulu..
- pārn. ..ārstu Egli es stāstā bieži dēvēju par «dakteri Egli», kaut gan šāds tituls nav nedz juridisks, nedz medicīnisks.
2.poligr. Virsraksts, nosaukums (grāmatai, brošūrai, žurnālam u. tml. vai kādai to daļai).
PiemēriGrāmatas tituls.
- Grāmatas tituls.
- Titula burti.
- Kolumnas tituls.
- Grāmatiņa «Atlido dzērves» izdota piemērotā mazā formātā.. Toties visai skumji kļūst, skatoties priekšlapu un nodaļu titulus.
- Lappuses titula uzdevums ir atvieglot lasītājam grāmatas lietošanu, tās atsevišķo nodalījumu atrašanu. Bez teksta lappuses titulā var būt arī līnijas vai rotājumi.
- Titula lapa.. ir grāmatas pirmā jeb sākuma lappuse. Titula lapa var būt salikta ar burtiem vai mākslinieka zīmēta.
Stabili vārdu savienojumiTitula lapa.
- Titula lapa — Titullapa.
Avoti: 7-2. sējums