mute
mute -es, dsk. ģen. -tu, s.
1.Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
PiemēriMutes kaktiņi.
Piemēri
- Mutes kaktiņi.
- Sausa mute.
- Aizvērt muti.
- Ielikt mutē maizes kumosu.
- Turēt mutē konfekti.
- Plātīt muti.
- Šķobīt muti.
- Kukaiņu mutes orgāni.
- Acis nodūrusi, Līze paņēma glāzīti, cēla uz lūpu pusi, bet līdz mutei neuzcēla.
- Izņēma [Mārtiņš] pīpi no mutes, izdauzīja pelnus uz saujas.
- ..kaķe.. savus bērnus nes mutē un rāpjas pa pakšiem.
- ..putniņi vēl turpina dzeguzēnu ēdināt.., kārtīgi pildīdami dzeguzēna plaši atvērto muti ar kāpuriem..
- Kādā Anglijas ostā brālis bija nopircis uz abām pusēm spēlējamas mutes harmonikas..
- «Ak - es zinu gan, kādēļ tev mani vārdi tik rūgti. Ar muti gan tu no viņa esi atsacījusies, bet sirds tev vēl turas cieti pie viņa.»
- ..vīri tagad gardināja mutes ar īstiem pirmās šķiras papirosiem..
- Gabaliņu paskrēju, tad kāja aizķērās aiz kāda ciņa un es nokritu zemē tieši uz mutes.
- Meitene bij nokritusi uz mutes, skaļi raudāja.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ar) atplestu muti, arī muti atplētis idioma — Lielā pārsteigumā, izbrīnā.
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) mutē (arī klēpī, rokās, plaukstā) idioma — Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- (Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē idioma — sar. Ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
- (Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) idioma — sar. (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
- (Kā) vienā mutē idioma — Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
- (Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis idioma — sar. Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- (Vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) idioma — Saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
- Aizbāzt muti idioma — 1.vienk. Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.2. Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
- Ar gardu (arī saldu) muti idioma — Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
- Ar kāru muti — Izjūtot garšas baudu, ar lielu, patiku, apetīti (ēst, dzert).
- Ar muti — Vārdos.
- Ar muti kalnus gāzt idioma — sar. Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē idioma — Saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
- Ar pilnu (arī platu) muti; mute līdz ausīm; mute vārās idioma — sar.; sar.; vienk. Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Ar vaļēju (arī pavērtu) muti idioma — Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- Atdarīt (arī atvērt) muti idioma — Sākt runāt.
- Atplest muti līdz ausīm sar. — Ļoti plati atplest muti.
- Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes idioma — sar. Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Bāzt mutē idioma — sar. Teikt citam ko priekšā.
- Braukt ar muti (arī mēli) idioma — vienk. Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
- Dzīvot no rokas mutē idioma — Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
- Gardinēt muti — Baudīt kā garšu, aromātu.
- Ir uz mutes kritis idioma — Saka par cilvēku, kas neattapās, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
- Izkratīt dvēseli pa muti idioma — sar. Nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
- Izlaisties (arī palaisties) mutē idioma — sar. Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
- Izņemt vārdus no mutes idioma — Pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- Kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) idioma — sar. Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- Kā ūdeni mutē ieņēmis idioma — Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
- Klabināt muti idioma — vienk. Daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- Kustināt muti (arī mēli) idioma — sar. Runāt.
- Liela mute idioma — sar. Saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
- Likt pie mutes (arī lūpām) idioma — Nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē idioma — Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
- Ļaužu mutē idioma — Ļaužu valodās.
- Mute atdarās (arī atveras) idioma — Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
- Mute atplešas idioma — Saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
- Mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) idioma — Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- Mute klab idioma — vienk. Saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- Mutes bajārs (arī varonis) idioma — sar. Lielībnieks.
- Mutes harmonikas — Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
- Mutes un nagu sērga — Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- Muti ciet! arī Turi muti! idioma — vienk. Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
- Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) idioma — vienk. Lieki, arī bez panākumiem runāt.
- Muti ķešā! idioma — sar. Saka, pavēlot klusēt, neizpaust.
- Nav ko mutē bāzt idioma — sar. Saka, ja nav ko ēst.
- Nav uz mutes kritis idioma — Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
- Ne(ie)ņemt (ne) mutē idioma — 1. Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).2. Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
- Nelabums kāpj mutē (arī kaklā) idioma — Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
- No mutes mutē idioma — Strauji izplatoties (par ziņu, vēsti, baumām u. tml.).
- No tavas mutes dieva ausī idioma — sar. Saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
- Nokrist uz mutes — 1. Nokrist ar seju lejup pret ko.2. Strauji nogulties ar seju lejup pret ko.
- Otram muti nevar aizsiet idioma — Otram nevar aizliegt runāt.
- Palaist muti idioma — 1.sar. Izteikties nepieklājīgi, rupji.2. Izpļāpāt.
- Pats lien mutē idioma — Saka par ko ļoti garšīgu.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj idioma — 1. Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.2. Saka, ja kādu ir pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) idioma — Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) idioma — Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Ūdens kāpj (arī (ie)smeļas, nāk) mutē idioma — Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
- Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) idioma — sar. Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu idioma — novec. Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
- Visu mutē (arī mutēs) idioma — Saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.
1.1.sar. Seja.
PiemēriSaimnieku bērnus jau no ārienes vien varēja pazīt - zēniem mutes tīrākas, meitenēm zilas vai sarkanas bantes [lentes] matos.
Piemēri
- Saimnieku bērnus jau no ārienes vien varēja pazīt - zēniem mutes tīrākas, meitenēm zilas vai sarkanas bantes [lentes] matos.
1.2.sar. Ēdājs. Arī apgādājamais.
PiemēriViņa [māte] bija aizņemta ar darbiem no agra rīta līdz vēlam vakaram, jo ģimenē skaitījās sešas mutes..
Piemēri
- Viņa [māte] bija aizņemta ar darbiem no agra rīta līdz vēlam vakaram, jo ģimenē skaitījās sešas mutes..
2.Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
PiemēriUz mutes apgāzta laiva.
Piemēri
- Uz mutes apgāzta laiva.
- Pats kalns.. bija pavisam kails un atgādināja zaļganu, uz mutes apgāztu bļodu.
- Viļņi to [kuģi] tikmēr svaidīja un grūstīja, kamēr apvēla uz mutes.
2.1.Vieta, pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
PiemēriDažs enkurs bija slīdējis, sētas linums šur un tur kļuvis vaļīgs, bet krātiņa mute sašķobījusies.
Piemēri
- Dažs enkurs bija slīdējis, sētas linums šur un tur kļuvis vaļīgs, bet krātiņa mute sašķobījusies.
- Gar klintīm šļakstījās viļņi, dažkārt pilnīgi aizsegdami alas muti.
2.2.Vieta, pa kuru var ievadīt (kur iekšā).
PiemēriVezums pēc vezuma piebrauca pie kuļmašīnas, tūkstošiem kūļu cits pēc cita pazuda tās mutē..
Piemēri
- Vezums pēc vezuma piebrauca pie kuļmašīnas, tūkstošiem kūļu cits pēc cita pazuda tās mutē..
2.3.Kurtuve1.
PiemēriKrāsns durvis bija vaļā, un tās mute pilna kvēlojošu Ogļu..
Piemēri
- Krāsns durvis bija vaļā, un tās mute pilna kvēlojošu Ogļu..
3.dsk.; novec. Skūpsts.
PiemēriKliedziet, puiši, kam ir vaļas, Vilks ēd manu kumeliņu! Es būt' [būtu] kliedzis, man nav vaļas, Ciema meitas mutes prasa.
Piemēri
- Kliedziet, puiši, kam ir vaļas, Vilks ēd manu kumeliņu! Es būt' [būtu] kliedzis, man nav vaļas, Ciema meitas mutes prasa.
Avoti: 5. sējums