Stabili vārdu savienojumi(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ar) atplestu muti, arī muti atplētis — Lielā pārsteigumā, izbrīnā.
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) mutē (arī klēpī, rokās, plaukstā) — Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- (Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē — sar. Ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
- (Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) — sar. (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
- (Kā) vienā mutē — Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
- (Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis — sar. Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- (Vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) — Saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
- Aizbāzt muti — 1.vienk. Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.2. Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
- Ar gardu (arī saldu) muti — Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
- Ar kāru muti — Izjūtot garšas baudu, ar lielu, patiku, apetīti (ēst, dzert).
- Ar muti — Vārdos.
- Ar muti kalnus gāzt — sar. Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē — Saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
- Ar pilnu (arī platu) muti; mute līdz ausīm; mute vārās — sar.; sar.; vienk. Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Ar vaļēju (arī pavērtu) muti — Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- Atdarīt (arī atvērt) muti — Sākt runāt.
- Atplest muti līdz ausīm sar. — Ļoti plati atplest muti.
- Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes — sar. Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Bāzt mutē — sar. Teikt citam ko priekšā.
- Braukt ar muti (arī mēli) — vienk. Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
- Dzīvot no rokas mutē — Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
- Gardinēt muti — Baudīt kā garšu, aromātu.
- Ir uz mutes kritis — Saka par cilvēku, kas neattapās, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
- Izkratīt dvēseli pa muti — sar. Nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
- Izlaisties (arī palaisties) mutē — sar. Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
- Izņemt vārdus no mutes — Pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- Kā ūdeni mutē ieņēmis — Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
- Kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) — sar. Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- Klabināt muti — vienk. Daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- Kustināt muti (arī mēli) — sar. Runāt.
- Liela mute — sar. Saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
- Likt pie mutes (arī lūpām) — Nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē — Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
- Ļaužu mutē — Ļaužu valodās.
- Mute atdarās (arī atveras) — Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
- Mute atplešas — Saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
- Mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) — Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- Mute klab — vienk. Saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- Mutes bajārs (arī varonis) — sar. Lielībnieks.
- Mutes harmonikas — Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
- Mutes un nagu sērga — Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- Muti ciet! arī Turi muti! — vienk. Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
- Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) — vienk. Lieki, arī bez panākumiem runāt.
- Muti ķešā! — sar. Saka, pavēlot klusēt, neizpaust.
- Nav ko mutē bāzt — sar. Saka, ja nav ko ēst.
- Nav uz mutes kritis — Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
- Ne(ie)ņemt (ne) mutē — 1. Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).2. Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
- Nelabums kāpj mutē (arī kaklā) — Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
- No mutes mutē — Strauji izplatoties (par ziņu, vēsti, baumām u. tml.).
- No tavas mutes dieva ausī — sar. Saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
- Nokrist uz mutes — 1. Nokrist ar seju lejup pret ko.2. Strauji nogulties ar seju lejup pret ko.
- Otram muti nevar aizsiet — Otram nevar aizliegt runāt.
- Palaist muti — 1.sar. Izteikties nepieklājīgi, rupji.2. Izpļāpāt.
- Pats lien mutē — Saka par ko ļoti garšīgu.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj — 1. Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.2. Saka, ja kādu ir pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) — Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) — Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Ūdens kāpj (arī (ie)smeļas, nāk) mutē — Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
- Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) — sar. Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu — novec. Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
- Visu mutē (arī mutēs) — Saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.
