pietumst
pietumst -tumstu, -tumsti, -tumst, pag. -tumsu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt tumšākam.
PiemēriSaule pamazām iegriezās aiz kokiem, kas ieskāva ļaužu pieblīvēto estrādes laukumu. Nedaudz pietumsa. Ēnas izplūda.
- Saule pamazām iegriezās aiz kokiem, kas ieskāva ļaužu pieblīvēto estrādes laukumu. Nedaudz pietumsa. Ēnas izplūda.
- Saulriets dziesmu it kā paceļ spārnos un nes pāri pietumsušiem mežiem..
- Kad Stepiņš beidzot atlieca muguru un izbrīnījies pavērās uz pietumsušajām debesīm, tajās jau mirguļoja daža zvaigznīte.
2.Kļūt drūmam (par cilvēku).
Piemēri«Debates šodien nav paredzētas,» pastrupi atcirta pulka komandieris. Un, manāmi pietumsdams, īgni piebilda: «Pietiks..!»
- «Debates šodien nav paredzētas,» pastrupi atcirta pulka komandieris. Un, manāmi pietumsdams, īgni piebilda: «Pietiks..!»
2.1.pārn. Par acīm, skatienu.
Piemēri..Spēs acis iedegties mīlā, spēs acis naidā pietumst..
- ..Spēs acis iedegties mīlā, spēs acis naidā pietumst..
Avoti: 6-2. sējums