Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bads
bads -a, v.; parasti vsk.
1.Ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
PiemēriMērdēt badā.
  • Mērdēt badā.
  • Ciest badu.
  • Meža zvēriem trūka barības... Ceļu malās bieži atrada badā nobeigušos meža dzīvniekus.
  • Pēc kāda laika izcēlās tanī pašā zemē liels bads. Rudzu vairs nebija nevienam ne graudiņa..
  • Sausie gadi, bada gadi: Mūsu zeme nedod maizes, Kalst un sprēgā zemes lūpas..
  • ..bezdarbnieki un bada cietēji [kapitālistiskajās valstīs] aizvien draudošāk.. pieprasa maizi..
  • ..mūsu biedri.. ir tagad guberņas cietumā uzsākuši bada streiku.
Stabili vārdu savienojumiBada cietējs. Bada nāve. Bada režīms.
  • Bada cietējs Badacietējs.
  • Bada nāve Nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
  • Bada režīms Badošanās ārstnieciskos nolūkos.
  • Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko (parasti apcietinājumā).
  • Bada vējšsar. Ziemeļaustrumu vējš.
  • Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
2.Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
PiemēriSkābekļa bads.
  • Skābekļa bads.
  • Grāmatu bads.
  • Laika bads.
  • ..audi un orgāni [cukurslimniekam] ir cukura badā.
  • Māca nogurums un ļoti gribējās gulēt, salīdzinot ar miega badu, pat negantās slāpes bija tīrais nieks.
Stabili vārdu savienojumiMiega bads.
  • Miega bads Stāvoklis, kas rodas, ja nav iespējams izgulēties.
Stabili vārdu savienojumiAr badu uz pusēm. Bada (arī ubaga, nabaga) graši (arī grasis). Bada dzeguze. Bada dzīve.
Avoti: 2. sējums