bagātība
bagātība -as, s.
1.parasti vsk. Lielas materiālas vērtības. Liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
PiemēriIegūt bagātību.
1.1.parasti dsk. Vērtību (dārgakmeņu, dārgmetālu) kopums.
PiemēriPašreiz pasaules lielākās dārgakmeņu bagātības atrodas Padomju Savienībā.
1.2.Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
Piemēri..zem tiem [ozoliem] vai vezums zīļu... Ilga.. paiet garām zīļu bagātībai..
1.3.pārn. Īpašums.
PiemēriŠāds lapots zars, iebāzts durvju rokturī, ir vienīgā atslēga, ko savā mūžā pazinuši Deģu tēvs un Deģu māte. Tā viņi mēdz noslēgt visu savu bagātību pat tad, kad jāatstāj mājas uz ilgāku laiku.
2.Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi).
PiemēriMeži ir liela bagātība.
3.Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi).
PiemēriRaiņa idejas ir tik lielas.., ka katram laikmetam ir ko ņemt no dzejnieka bagātības..
Avoti: 2. sējums