Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bagāts
bagāts -ais; s. -a, -ā
bagāti apst.
1.Tāds, kam pieder lielas materiālas vērtības. Tāds, kam ir daudz naudas.
PiemēriBagāts kolhozs.
Stabili vārdu savienojumiStāvus bagāts.
2.Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības. Dārgs, grezns.
PiemēriBagāts pusdienu galds.
2.1.Tāds, kurā ietilpst lielas materiālas vērtības.
PiemēriBagāts pūrs.
Stabili vārdu savienojumiBagāts nams.
3.Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā. Tāds, kurā ietilpst daudz vērtīgu sastāvdaļu.
PiemēriZivīm bagāta upe.
3.1.Liels (skaitā, apjomā).
PiemēriBagāts loms.
3.2.Ražens (par laika posmu).
PiemēriBagāts gads.
4.Daudzveidīgs (formu, nianšu, elementu ziņā).
PiemēriBagāta valoda.
4.1.Plašs, daudzpusīgs (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
PiemēriBagāta dzeja.
5.Tāds (cilvēks), kam ir izcilas spējas, zināšanas, īpašības, lieli nopelni.
PiemēriPieredzes bagāts biškopis.
5.1.Iejūtīgs, dziļš (par psihi).
PiemēriBagāta dvēsele.
6.lietv. nozīmē: bagātais, -ā, v.; bagātā, -ās, s. Bagātnieks.
Avoti: 2. sējums