īpašums
īpašums -a, v.
1.Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
PiemēriValsts īpašums.
- Valsts īpašums.
- Sociālistiskais īpašums.
- Kapitālistiskais īpašums.
- Privātais īpašums.
- ..kad tauta pati kļuva saimnieks, tad arī meži kļuva par tās īpašumu.
- Cik nemanot pa šiem gadiem viņā pārveidojies īpašuma jēdziens.
- ..tajā pašā gadā ķieģeļu ceplis pārgāja cita īpašumā..
- Pilsoņu personiskajā īpašumā var atrasties manta, kas paredzēta viņu materiālo un kulturālo vajadzību apmierināšanai.
Stabili vārdu savienojumiIegūt īpašumā, īpašuma tiesības.
- Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības — Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- Nekustamais īpašums neakt. — Zeme, tās bagātības un celtnes (kā kāda kapitālistisks piederums).
1.1.Manta vai cits objekts, uz kuru ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
Piemēri..mans tēvs bij godīgs cilvēks, kurš savu īpašumu ne ar kapeiku no svešas mantas nav pavairojis.
- ..mans tēvs bij godīgs cilvēks, kurš savu īpašumu ne ar kapeiku no svešas mantas nav pavairojis.
- Kas man Rīgā bija, viss aizgāja bojā, dzīvojot pa Ventspili, kas bija Ventspilī, aizgāja bojā, pārceļoties uz Rīgu. Tas, ko te redzat, ir mana radinieka īpašums.
2.Piederums (nemateriāla rakstura).
PiemēriZinātne kļuvusi par visas tautas īpašumu.
- Zinātne kļuvusi par visas tautas īpašumu.
Avoti: 3. sējums