Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
badīties
badīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Badīt citam citu.
Piemēri..vienai govij badoties bija nomaukts rags, un to sēja ar lupatu, kamēr apdzija.
2.Būt tādam, kas mēdz badīt.
PiemēriŠī govs badās.
Avoti: 2. sējums