badīties
badīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Badīt citam citu.
Piemēri..vienai govij badoties bija nomaukts rags, un to sēja ar lupatu, kamēr apdzija.
- ..vienai govij badoties bija nomaukts rags, un to sēja ar lupatu, kamēr apdzija.
- Govis.. ir tādas rāmas, saliek cita ar citu ragus kopā kā uz badīšanos, bet nebadās vis, tikai tāpat palauzās.
2.Būt tādam, kas mēdz badīt.
PiemēriŠī govs badās.
- Šī govs badās.
- Kurš vērsis gan nebadās.
Avoti: 2. sējums