badīt
badīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.parasti. 3. pers. Strauji grūst (ar ragiem, pieri).
PiemēriGovs bada aitu.
- Govs bada aitu.
- Brieži īgni badīja sētu sienas..
- ..[govis] bada zemi un nereti nomauc vienu vai pat abus ragus.
1.1.intrans.
PiemēriGovs badīja aitai.
- Govs badīja aitai.
2.Durstīt Bakstīt.
PiemēriBadīt ar nūju zemi.
- Badīt ar nūju zemi.
- Rugāji badīja kājas.
- Cilvēki staigāja [zooloģiskajā dārzā] no būdas uz būdu.. un badīja ar spieķiem zvēru muguras.
- Vērdiņš apstājās un nezin kāpēc sāka ar nūju badīt sūnas.
2.1.intrans.
Piemēri..lauka malā.. auga usnes, kas neganti dzēla pirkstos un badīja kājās.
- ..lauka malā.. auga usnes, kas neganti dzēla pirkstos un badīja kājās.
Stabili vārdu savienojumiBadīt (biežāk bāzt) acīs.
- Badīt (biežāk bāzt) acīs idioma — sar. Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
Avoti: 2. sējums