laucis
laucis -ča, v.
1.Zirgs ar balta apmatojuma plankumu pierē.
PiemēriVanags [saimnieks] pasniedza grožus Laurai, lai piesien lauci..
- Vanags [saimnieks] pasniedza grožus Laurai, lai piesien lauci..
2.Dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
PiemēriMedījot putnus ezeros un purvos, bieži jāsastopas ar baltpieraino lauci..
- Medījot putnus ezeros un purvos, bieži jāsastopas ar baltpieraino lauci..
- Lauča ligzda ir augsts ūdens augu krāvums. Ligzdu laucis parasti taisa ceru malās seklā ūdenī virs dūkstaina pamata.
- Laucis pārtiek no dažādiem ūdensaugiem, sēklām, ziediem..
Avoti: 4. sējums