kundzīte
kundzīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → kundze.
2.neakt. Saimnieka, darba devēja nepieauguši meita.
PiemēriAuklēt mazo kundzīti.
3.novec. Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieauguši meita.
4.niev. Izlutināta, slinka sieviete.
Piemēri..[vīrs] sūtīja pie nervu ārsta, bet viņai bija kauns pie tā griezties - ārsts varētu ieskatīt viņas neapmierinātību par pilsoniskas bezbērnu kundzītes niķošanos.
Avoti: 4. sējums