Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
briku
briku izsauk.; parasti savienojumā «briku, braku»
Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
PiemēriBriku, brāķu kaņupīte [kaņepīte] Zem manām rociņām. Tā lai brakšķ kunga kauli Zem manām kājiņām.
  • Briku, brāķu kaņupīte [kaņepīte] Zem manām rociņām. Tā lai brakšķ kunga kauli Zem manām kājiņām.
  • Rej sunīši ņigu, ņagu, Iet kažoki briku, brāķu.
Avoti: 2. sējums