notēlot
notēlot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Atspoguļot, atveidot (mākslas tēlos). Attēlot (1).
PiemēriBet, ja reiz šausmas notēlot Un aiziešanu boja, Tad tā - lai šausmām pašām uznāk šausmas, Kā to jau sen reiz izdarīja Goija.
1.1.Aprakstīt, raksturot.
Piemēri..viņam jākļūst tādam, kādu tēvs notēlojis sekretāru Upmali..
2.Atveidot imitējot, atdarinot. Arī izlikties1.
Piemēri..viņš spēj ticami notēlot labu un progresīvu jaunieti. Un viņš to dara, jo tas ir viņa interesēs.
Avoti: 5. sējums