aizķepēt
aizķepēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu. Aizķepināt. imperf. Ķepēt ciet.
PiemēriAizķepēt plaisu ar māliem.
- Aizķepēt plaisu ar māliem.
- Kad uzpūš vējš, putekļi aizķepē acis.
- Ja skalojamais ūdens ciets, tad tas jāmīkstina ar sodu,.. citādi ziepes neizskalojas, bet paliek audumā, aizķepē tā poras..
2.parasti 3. pers.; intrans. Aizķept.
PiemēriPīpes caurums aizķepējis.
- Pīpes caurums aizķepējis.
- Jāpārbauda, vai krītot [bises] stobru gali nav atdūrušies pret zemi vai sniega kupenu un aizķepējuši. Tie tūdaļ jāiztīra.
- ..ventilators aizķepējis.
Avoti: 1. sējums