atveldzēt
atveldzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes).
Piemēri..Lore [vārna] gāja pie trauka nodzerties. Atveldzējusi slāpes, viņa, ar spārniem plunčodamās, rādīja [kopējai], ka grib peldēties.
2.Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
PiemēriDrīz pirmās rupjās [lietus] lāses nokrita Martai uz pieres un rokām, atveldzēdamas ādu, un viņa ar baudu pavērsa seju pret siltajiem triecieniem.
2.1.pārn. Sniegt mierinājumu, iepriecināt.
Piemēri..Bet mani atveldzēja vijoļdziesmas, Un mūzika man šķita dziļa, laba.
Stabili vārdu savienojumiAtveldzēt skatienu.
Stabili vārdu savienojumiAtveldzēt sirdi.
Avoti: 1. sējums