uzdvest
uzdvest -dvešu, -dves, -dveš, pag. -dvesu; intrans.
1.Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu). Īsu brīdi plūst, izplatīties.
PiemēriNo, jūras uzdvesa vēsums, un es savā plānajā jakā nodrebinājos.
- No, jūras uzdvesa vēsums, un es savā plānajā jakā nodrebinājos.
1.1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties. Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
PiemēriUn reizē ar krēslu valgumu uzdveš salijusi zeme.
- Un reizē ar krēslu valgumu uzdveš salijusi zeme.
- Pirtiņa pašā ceļmalā.. uzdveš dūmu sūrumu.
- ..gāja un nāca drūmi dzelzceļnieki, remontu darbnīcu strādnieki, uzdvesdami eļļas un apdedzināta metāla smaku.
- pārn. Vīramāte pārcilā visas skices, kas steigā uzmestas. Ainava pa logu ir vislabākā. Tā uzdveš senlaicību..
- pārn. Krēslā katra jauna, nepazīstama vieta uzdveš zināmu noslēpumainību un romantiku..
2.Uzpūst elpu (kādam, kam).
PiemēriViņš bija ideāls pavadītājs. Viņa piesitiens bija tik maigs, ka likās, viņš nemaz nepieskaras, bet tikai uzdveš taustiņiem - viņš mūziku pārvērta dvesmā.
- Viņš bija ideāls pavadītājs. Viņa piesitiens bija tik maigs, ka likās, viņš nemaz nepieskaras, bet tikai uzdveš taustiņiem - viņš mūziku pārvērta dvesmā.
- pārn. Viņa atkal izjuta pazīstamo gurdumu. Likās, ka būtu uzdvesusi salta ziemas elpa.
2.1.trans.
PiemēriMežs uzdveš pretim miklu elpu.
- pārn. Mežs uzdveš pretim miklu elpu.
Avoti: 8. sējums