Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzdurt
uzdurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru; trans.
Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
Piemēri..Ilma apzieda desas ripiņu ar sinepēm, uzdūra uz dakšiņas un gādīgi pasniedza viņam.
Stabili vārdu savienojumiKā uz iesma uzdurts, arī kā iesmā uzdurts.
Avoti: 8. sējums