Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzduļķot
uzduļķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
PiemēriEzeru ūdens krāsa.. ir atkarīga no vairākiem faktoriem, proti, no ūdenī izšķīdušām un uzduļķotām vielām, no planktona daudzuma un rakstura.
Avoti: 8. sējums