Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomitināt
nomitināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku). Arī nometināt1.
Piemēri«Jums tagad jāatpūšas,» saka man Dubravins, «es jūs nomitināšu latviešu ģimenē.»
Avoti: 5. sējums