Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
veldzēt
veldzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
PiemēriPašķīda zibens, un, tīrumus veldzējot, Jūlija lietus Gāzās aiz rūtīm.
  • Pašķīda zibens, un, tīrumus veldzējot, Jūlija lietus Gāzās aiz rūtīm.
  • ..uz lauka.. lieto tā saucamo veldzējošo aplaistīšanu ar mākslīgu lietu..
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
Piemēri..nevarēja atrast neviena avotiņa, kur veldzēt neciešamās slāpes.
  • ..nevarēja atrast neviena avotiņa, kur veldzēt neciešamās slāpes.
  • Augsta vinda ir tavai akai, Balti ziedi ir tavai ievai.. Zinu: ūdens no dziļiem grodiem Mani veldzēs, šeit palūgts..
1.2.intrans.
PiemēriBelamī pasmeļ spainī sasilušo ūdeni un lieliem malkiem izdzer krūzi. Bet ūdens neveldzē. Tam ir māla un dūmu rūgtuma piegarša.
  • Belamī pasmeļ spainī sasilušo ūdeni un lieliem malkiem izdzer krūzi. Bet ūdens neveldzē. Tam ir māla un dūmu rūgtuma piegarša.
2.Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu. Arī spirdzināt.
Piemēri..[jūras] sāļajos viļņos neskaitāmas reizes [Elmārs] veldzējis saulē iztvīkušo ķermeni...
  • ..[jūras] sāļajos viļņos neskaitāmas reizes [Elmārs] veldzējis saulē iztvīkušo ķermeni...
  • No aukstā ūdens bļodas.. Ilze ņēma ik pa brīžam pa samērcētai lupatai un veldzēja cietēja galvu.
2.1.Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
PiemēriZobos skrapšķ saceptas gaļas gabaliņi. Kāpostu skābums veldzē muti.
  • Zobos skrapšķ saceptas gaļas gabaliņi. Kāpostu skābums veldzē muti.
2.2.intrans.
PiemēriRāmās atvasaras dienās.. dažādu šķirņu ābeļdārzs līdzinās varenai puķu dobei, kurā tvīkst siltās krāsas, staigā veldzējošas smaržas.
  • Rāmās atvasaras dienās.. dažādu šķirņu ābeļdārzs līdzinās varenai puķu dobei, kurā tvīkst siltās krāsas, staigā veldzējošas smaržas.
2.3.pārn. Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
PiemēriLietus nav nekas patīkams, bet Ojāram tas veldzēja prātu un rosināja smadzeņu darbību.
  • Lietus nav nekas patīkams, bet Ojāram tas veldzēja prātu un rosināja smadzeņu darbību.
  • Kas tevi veldzēs, kad sagūto krāt Un diendienā spodrināt apniks?
2.4.intrans.
PiemēriNo mīļas rokas pat pēriens nesāpēs, no svešas - glāsts neveldzēs.
  • No mīļas rokas pat pēriens nesāpēs, no svešas - glāsts neveldzēs.
  • Daba nereti tiek rādīta kā pozitīvs, veldzējošs pretstats modernās pilsētas nervozajai, steidzīgajai dzīvei.
Stabili vārdu savienojumiNeveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi. Veldzēt sirdi. Veldzētie kaļķi.
Avoti: 8. sējums