piesardzība
piesardzība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → piesardzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBrulina piesardzība un godkāre ļāva spēlēt tikai tad, ja vinnests drošs.
2.Izturēšanās, rīcība, runa, ar ko cenšas pasargāt (sevi no kā nevēlama).
PiemēriŠad tad viņš ierāvās kādā pievārtē - nevis lai meklētu patvērumu no lietus, bet gan lai pamestu ātrus, pētījošus skatienus tumsa. Tādā suņa laika politiskās pārvaldes aģenti nelabprāt mēdza ložņāt, tomēr piesardzība nekad nav lieka.
Avoti: 6-2. sējums