piesardzība
piesardzība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → piesardzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBrulina piesardzība un godkāre ļāva spēlēt tikai tad, ja vinnests drošs.
- Brulina piesardzība un godkāre ļāva spēlēt tikai tad, ja vinnests drošs.
- Ja svešiem cilvēkiem laimējas sarunā skart abiem tuvu jautājumu, tad pirmais mulsums un piesardzība drūp ātri.
- Dzīvojot aprūpētam, meža dzīvniekam zūd iedzimtā piesardzība, tramīgums. Tas nebēg no cilvēka, bet nāk klāt vai mierīgi ganās.
2.Izturēšanās, rīcība, runa, ar ko cenšas pasargāt (sevi no kā nevēlama).
PiemēriŠad tad viņš ierāvās kādā pievārtē - nevis lai meklētu patvērumu no lietus, bet gan lai pamestu ātrus, pētījošus skatienus tumsa. Tādā suņa laika politiskās pārvaldes aģenti nelabprāt mēdza ložņāt, tomēr piesardzība nekad nav lieka.
- Šad tad viņš ierāvās kādā pievārtē - nevis lai meklētu patvērumu no lietus, bet gan lai pamestu ātrus, pētījošus skatienus tumsa. Tādā suņa laika politiskās pārvaldes aģenti nelabprāt mēdza ložņāt, tomēr piesardzība nekad nav lieka.
- Cirka kupolā viņš [mākslinieks] lidoja un virpuļoja, pārkāpdams pašus vienkāršākos drošības un piesardzības likumus.
- ..novācot latvāņus, it īpaši to sēklas, jāievēro vislielākā piesardzība, sevišķi jāsargā seja, rokas un kājas.
Avoti: 6-2. sējums