Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kurnēt
kurnēt kurnu, kurni, kurn, pag. kurnēju; intrans.
1.Izteikt neapmierinātību, protestu.
PiemēriNe viņš kurnēja, ne žēlojās par savu likteni..
1.1.trans.
PiemēriPirmie vedēji sāka kurnēt, cik ilgi gaidīšot, neesot laika.
Avoti: 4. sējums