kurnēt
kurnēt kurnu, kurni, kurn, pag. kurnēju; intrans.
1.Izteikt neapmierinātību, protestu.
PiemēriNe viņš kurnēja, ne žēlojās par savu likteni..
- Ne viņš kurnēja, ne žēlojās par savu likteni..
- Negaisa un izsalkuma izmocītie jūras braucēji kurnēja un labprāt būtu griezušies atpakaļ..
- pārn. ..sirds vēl klusi kurn kā nepatiesi sabārts bērns, kam vēl nav tiesību izteikties skaļi.
1.1.trans.
PiemēriPirmie vedēji sāka kurnēt, cik ilgi gaidīšot, neesot laika.
- Pirmie vedēji sāka kurnēt, cik ilgi gaidīšot, neesot laika.
Avoti: 4. sējums